Valoda, tu esi koks,– mēs lapas,
Vēju rautas. Kur nu kura aizplīvusi,
nav mums spēka atgriezties.
Paliek vārdi, paliek vārti,
Liepu gatve, egļu dzīvžogs,
sūrābele, līkais bērzs.
Paliek ceļi, paliek pēdas,
Pirms mums lauka malā mītas,
vārdu pēdas atmiņā.
Valoda, tu esi sazarojies koks,–
Mēs putni. Un pret nakti
tavos zaros sakrītam.
Astrīde Ivaska “Gaisma ievainoja”
Mūžībā aizgājusi dzejniece un atdzejotāja Astrīde Ivaska (07.08.1926-24.03.2015.)
Iedegsim sveci piemiņai un grāmatplauktā sameklēsim viņas mums atstātos vārdus.
Atmiņā un fotogrāfijās palikuši viņas klātbūtnes mirkļi…
Astrīde Ivaska Ed. Virzas dzimtajās mājās “Billītēs”, 2008. gada vasarā
Gunārs Janaitis
Filed under: Attiecības, Informācija, Valoda Tagged: Astrīde Ivaska, dzeja, valoda
