Vēsturiski kadri no Baltijas kara apgabala muzeja Rīgā

Šajā muzejā ar pulētiem bronzas burtiem bija vēstīti meli par Baltijas kara apgabala dibināšanu 1945. gada 9. jūlijā. Lūk, izklāsts, no Viktora Suvorova grāmatas “Ledlauzis” kā tas patiesībā notika. Hruščova valdīšanas periodā, tika izdots monumentāls vēstures pētījums “Padomju Savienības Lielā Tēvijas kara vēsture. 1941-1945”, ko bija sarūpējis PSKP CK Marksisma-ļeņinisma institūta Lielā Tēvijas kara nodaļas zinātnisko līdzstrādnieku kolektīvs. Sadaļā “Sociālistiskās revolūcijas uzvara Baltijā un padomju republiku Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iestāšanās PSRS” lasām (…) 21-22. jūlijā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstāko likumdošanas orgānu sesijās tautas vēlētie pārstāvji pieņēma vienbalsīgu lēmumu par strādnieku padomju varas nodibināšanu un to republiku iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (…) 1940. gada augusta sākumā PSRS Augstākās Padomes septītā sesija, izskatījusi Lietuvas, Latvijas seimu un Igaunijas Valsts domes pilnvaroto komisiju iesniegumus, nolēma apmierināt to lūgumu un uzņemt Baltijas valstis Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā”. (Istorija Veļikoi Otečestvennoi voini Sovetskovo Sojuza. 1941-1945. 1. sēj., 357. lpp). Bet saliksim datumus vienuviet. Baltijas kara apgabals tika izveidots 1940. gada 11. jūlijā, kad nekādas sociālistiskās revolūcijas trijās neakarīgajās valstīs – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā vēl nebija notikušas, arī Padomju Savienības sastāvā tās vēl nebija uzņemtas (un pat nelūdzās), taču šo valstu teritorijā jau tika izveidots kara apgabals. Kara apgabals – tā jau ir militari administrativa Padomju Savienības daļa. Nepārprotams secinājums – visas trīs Baltijas valstis tika iekļautas PSRS sastāvā, jau krietni pirms kāds tur ko “palūdza”.